Balso un ietekmē rezultātu

Saeima plāno skatīt Nacionālās apvienības rosinātos grozījumus likumā "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", paplašinot demontējamo padomju armijas piemiņas vietu uzskaitījumu.
NA atzīmē, ka 13. Saeimā savulaik tika pieņemts likums, kas paredzēja vairuma padomju armijai veltīto piemiņas vietu demontāžu, izņemot tās, kas saistītas ar apbedījumiem. Politiskais spēks novērojis, ka likums tomēr ir ļāvis atsevišķām pašvaldībām saglabāt PSRS bruņotos spēkus slavinošus pieminekļus un piemiņas zīmes, turklāt Krievijas vēstniecība šo situāciju izmanto un turpina iejaukties Latvijas iekšējās lietās, traucējot pašvaldībām nojaukt šos padomju bruņotos spēkus slavinošos objektus.
NA piedāvā likvidēt visus ārpus karavīru masu apbedījumiem esošos padomju bruņotos spēkus un padomju okupāciju slavinošos pieminekļus un piemiņas zīmes, parkos un citās publiskās vietās apbedīto karavīru mirstīgās atliekas pārvietojot uz brāļu kapiem. Tāpat būtu jānovāc tās piemiņas vietas, kur demonstrēti padomju armijas ieroči.
Likumprojekts novērstu iespēju atsaukties uz nepierādītiem faktiem par apbedījumiem, kuri it kā esot zem latviešu kultūrvidi graujošajiem un padomju okupāciju slavinošajiem objektiem, klāsta NA un uzsver, ka palikušie padomju armijai veltītie pieminekļi tiek izmantoti, lai slavinātu karu un kara noziegumus.

Saeima plāno skatīt grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem iecerēts noteikt, ka no parādniekiem iespējams piedzīt vismaz 10% no minimālās mēnešalgas.
Grozījumi tapuši Tieslietu ministrijā, kuras redzējuma tie nepieciešami, lai risinātu situāciju ar izvairīšanos no parādu nomaksas ēnu ekonomikas apstākļos.
Pēc TM ziņām, aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodoties risks, ka šie cilvēki vēlēsies saņemt algu aploksnē.
Šobrīd līdz piedzenamā parāda dzēšanai ieturējumus izdara, saglabājot darba samaksu minimālās mēnešalgas vai tās puses apmērā. Ieturējumu apmērs ir diferencēts, ņemot vērā parādsaistību veidu. Par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu parādniekam saglabā papildu naudas līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēnešalgas. Līdz ar to ir iespējami gadījumi, kad no parādniekam izmaksājamās darba algas ieturējuma veikšana nav iespējama.
Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka gadījumos, ja parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmo maksājumu apmērs nepārsniedz minimālo mēneša darba algu, ieturējumu neatkarīgi no piedziņas veida izdarīs 10% apmērā. Ja parādnieka darba samaksa pārsniegs minimālo mēnešalgu, no summas, kas ir lielāka par minimālo algu, ieturējumus atkarībā no piedzenamā parāda veida plānots izdarīt 30%, 40% vai 75% apmērā.

Saeima skatīs Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča likumdošanas iniciatīvu, ar kuru tiek piedāvāts Krimināllikumā noteikt bargākus sodus par noziegumiem pret valsti.
Rinkēvičs uzsver, ka pēdējos gados ir palielinājies Latvijas apdraudējuma līmenis, tāpēc esot nepieciešams mainīt Krimināllikumu, lai tas par šāda veida noziegumiem nebūtu "nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm".
Prezidents piedāvā no Krimināllikuma panta, kas attiecas uz apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, izslēgt īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu - sabiedrisko darbu, saglabājot tikai esošos stingrākos soda mērus un ieviešot jaunu papildsodu - mantas konfiskāciju.
Tāpat Krimināllikumā piedāvāts palielināt iespējamo brīvības atņemšanas sodu par noziegumiem pret valsti līdz desmit gadiem, paredzot minimālo brīvības atņemšanas sodu - viens gads, vienlaikus paredzot iespējamu mantas konfiskāciju. Likumprojekts arī paredz pastiprināt atbildību par spiegošanu, nosakot, ka minimālais brīvības atņemšanas sods būtu vismaz viens gads, vienlaikus saglabājot maksimālo brīvības atņemšanas sodu līdz desmit gadiem.
Valsts prezidents akcentē, ka likumprojekts kopumā vērsts uz to, lai par tādiem noziegumiem, kas būtiski apdraud valsts pastāvēšanas pamatus un kuru īstenošana var radīt būtisku kaitējumu svarīgām valsts interesēm, kā sods primāri tiktu noteikta tikai brīvības atņemšana, atsakoties no alternatīviem sodu veidiem.