Mēs izmantojam sīkfailus. Lai turpinātu lietot Open2Vote.eu, lūdzu apstiprini.

Uzzināt vairāk

Iesaisties un nobalso par šobrīd aktuālajiem jautājumiem lēmējvaras dienas kārtībā! Arī Tavs balsojums par jautājumiem, kas jau tiek izskatīti sēdēs un sanāksmēs, ir nozīmīgs. Pēc vairāk kā desmit balsojumiem Tev izveidosies saderības rādītājs ar deputātiem un politisko partiju.

Lai nobalsotu, Tev būs jāreģistrējas, jo tā politikas veidotāji var uzticēties balsojumam - ka katra balss atbilst vienam cilvēkam. Dati tiek izmantoti apkopotā, depersonalizētā veidā, un nevienam, izņemot Tevi pašu, nav pieejams Tavs konkrētais balsojums.

Atlasīt pēc:

Kategorijām
Birkām

Vai jāpaplašina parakstu vākšanas iespējas referendumu ierosināšanai par apturētiem likumu grozījumiem?

Saeima vērtēs "Apvienotā saraksta" rosinātos grozījums likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", kas paredz paplašināt parakstu vākšanas iespējas referendumu ierosināšanai gadījumos, kad Valsts prezidents pēc trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma ir apturējis parlamentā pieņemta likuma izsludināšanu.
Satversme nosaka, ka pēc trešdaļas Saeimas deputātu prasījuma prezidentam ir jāaptur parlamentā pieņemta likumprojekta izsludināšana, lai vienu mēnesi organizētu parakstu vākšanu referenduma sarīkošanai šī parlamenta lēmuma izvērtēšanai. Lai ierosinātu referendumu, ir jāsavāc vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti. Parakstu vākšanai var notikt tikai klātienē speciāli organizētās vietās.
AS parakstu vākšanas kārtību šajā konkrētajā gadījumā uzskata par nepamatoti ierobežojošu, jo citos gadījumos par referendumu ierosināšanu, piemēram, par Saeimas atlaišanu, vēlētāji var parakstīties elektroniski. AS aicina likumā noteikt, ka arī par prezidenta apturētu likumprojektu nodošanu referendumam parakstus varētu vākt gan klātienē, gan elektroniski valsts vienotajā e-pakalpojumu portālā.
Nesen opozīcija tika pieprasījusi Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus, kas paredz partnerības institūta ieviešanu Latvijā, tomēr atvēlētā mēneša laikā četrām opozīcijas partijām izdevās panākt tikai 23% nepieciešamo parakstu savākšanu, attiecīgi referenduma par šo jautājumu nebūs.

Vai Latvijā nepieciešams pastiprināt sodus par dzīvnieku nogalināšanu?

Saeima skatīs grozījumus Krimināllikumā, kas paredz pastiprināt sodus par dzīvnieku nogalināšanu.
Grozījumi paredz mainīt likuma pantu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un to spīdzināšanu. Pašlaik šī panta pirmā daļa paredz par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, vai par dzīvnieka spīdzināšanu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz laiku līdz trim gadiem turēt dzīvniekus. Savukārt panta otrā daļa paredz tādu pat atbildību, bet bargāku cietumsodu - līdz pieciem gadiem, ja šādi noziegumi pastrādāti publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē, vai arī ja tos izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.
Piedāvātās izmaiņas paredz kriminālatbildību par dzīvnieka nogalināšanu pārnest uz bargāko panta otro daļu, kurā paredzēts līdz pat piecus gadus ilgs cietumsods, vienlaikus atsakoties no iespējām par šādām noziedzīgām darbībām piemērot brīvības atņemšanai alternatīvos sodus - sabiedrisko darbu un naudas sodu.
Savukārt atbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, nepilngadīgā klātbūtnē paredzēts izdalīt atsevišķi, nosakot vēl bargāku sodu - līdz sešus gadus cietumā, bez iespējām piemērot alternatīvos sodu veidus.
Izmaiņas tapušas kā reakcija uz Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām", kurā tika aicināts pastiprināt kriminālatbildību dzīvnieku pāri darītājiem, izslēdzot iespēju piemērot alternatīvos soda veidus brīvības atņemšanas soda vietā.

Vai krievu valodas zināšanas jāļauj prasīt tikai no ļoti šaura profesiju loka darbiniekiem?

Saeima plāno skatīt Nacionālās apvienības piedāvātos grozījumus Darba likumā, ar kuriem partija rosina darba devējiem krievu valodas zināšanas atļaut prasīt tikai no šaura konkrētu profesiju loka darbiniekiem.
Atbilstoši NA iecerei, krievu valodas prasmes darba devēji varētu prasīt tikai gadījumos, kad tiek atlasīts augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls, bibliotekāri, arhīvisti un tiem radniecīgu profesiju speciālisti, rakstnieki, žurnālisti un lingvisti. Likumprojekts izstrādāts, lai krievu valodu nevarētu darbiniekam pieprasīt ne sludinājumos, ne darba intervijās, ne darba līgumā, ne darba pienākumu veikšanas laikā, izņemot atsevišķas profesijas.
Partijas skatījumā, grozījumi nepieciešami, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, kā arī aizstāvētu darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanās laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām krievu valodas prasībām. Likumprojekts vērsts tieši pret krievu valodu, jo "Krievija savas valsts valodas klātbūtni Latvijā izmanto politiskiem mērķiem, bet Saeima Krieviju ir atzinusi par terorismu atbalstošu valsti".

Vai pārtikas tirgošanas vietās būtu jāievieš uzskatāmākas norādes, kurā valstī produkcija ražota?

Saeima plāno skatīt Zaļo un zemnieku savienības sagatavotos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, ar kuriem tiek piedāvāts pārtikas tirgotājiem prasīt cenu zīmēs uzskatāmāk norādīt produktu ražošanas valsti.
ZZS piedāvā ar nākamā gada maiju likumā pārtikas tirdzniecības uzņēmumiem izvirzīt prasību, ka pārtikas tirdzniecības vietās cenu zīmēs vai pie pārtikas produkta jānorāda pārtikas produkta ražošanas valsti, to attēlojot attiecīgās valsts karoga formā, lai patērētājs spētu viegli, ērti un nepārprotami identificēt attiecīgās pārtikas preces izcelsmes valsti.
"Šāda prasība vairotu patērētāju informētību, ļaujot tiem izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītu lēmumu. Nereti patērētāji tiek maldināti par dažādu pārtikas produktu patieso izcelsmes valsti, tādējādi to izdarītie lēmumi var neatspoguļot patieso patērētāja gribu," ieceri argumentē ZZS, "pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kad liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis un to piedāvātos produktus vai vēlas atbalstīt kādu citu valsti, tai skaitā Latviju, kuras ražotājiem tie simpatizē."

Vai sodu sistēmā nepieciešams atteikties no nosacītas brīvības atņemšanas, to aizstājot ar probācijas uzraudzību?

Saeima vērtēs Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas paredz Latvijā atteikties no nosacītas brīvības atņemšanas piemērošanas, aizstājot to ar probācijas uzraudzību.
Probācijas uzraudzība ir notiesātas personas piespiedu uzraudzīšana un iesaistīšana tai piemērotos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos, lai novērstu atkārtotu likumpārkāpumu izdarīšanu.
Šāda reforma kļuvusi iespējama, jo kopš 2022.gada janvāra probācijas uzraudzību var piemērot kā pamatsodu. TM secināja, ka probācijas uzraudzība līdz ar to kļūst par pilnvērtīgu alternatīvu nosacītai brīvības atņemšanas soda piemērošanai, jo tā satura un izpildes ziņā ir pilnībā identiska nosacītas notiesāšanas pārbaudes laika uzraudzībai, lai arī nosacītas notiesāšanas neievērošanas sekas bija bargākas par paredzētajām probācijas uzraudzības neievērošanas sekām.
Kā argumentē TM, nosacīta brīvības atņemšanas soda noteikšana sabiedrībā dažkārt tiek uztverta kā atbrīvošana no soda, jo sods netiek izpildīts, savukārt probācijas uzraudzība būtu reāls sods, kas tiktu izpildīts uzreiz pēc sprieduma spēkā stāšanās, bet, ja persona nepilda probācijas nosacījumus, tad šo sodu aizstātu ar brīvības atņemšanu.

Vai Latvijas pašvaldību vadītājiem jāizvirza prasība iegūt pielaidi valsts noslēpumam?

Saeima skatīs Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātos grozījumus Pašvaldību likumā un likumā "Par valsts noslēpumu", ar kuriem piedāvāts ieviest prasību pašvaldību domju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem saņem speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam.
Patlaban likums paredz, ka pieeja konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata pienākumu veikšanai ir dažādu līmeņa institūciju un iestāžu vadītājiem vai vadības pārstāvjiem, piemēram, premjeram, parlamenta deputātiem, Nacionālo bruņoto spēku komandierim un citām amatpersonām. Rinkēviča rosinātie grozījumi paredz pēc 2025.gada pašvaldību vēlēšanām šo prasību piemērot arī pašvaldību domju priekšsēdētājiem un to vietniekiem, savukārt pašvaldību izpilddirektoriem un to vietniekiem pielaides būtu jāsaņem līdz 2024.gada izskaņai.
"Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija turpina pilna mēroga militāru ofensīvu pret Ukrainu, nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstiski un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju," piedāvājumu pamatojis prezidents.
Pašreizējie pašvaldību vadītāji šo likumdošanas iniciatīvu ir sagaidījuši bez liela entuziasma, piemēram, vairāki lielo pilsētu vadītāji ir pauduši noraidošu attieksmi pret jaunas prasības ieviešanu.

Vai Latvijai jāratificē Stambulas konvencija?

Saeima lems par likumprojektu, kas paredz Latvijā ratificēt tā dēvēto Stambulas konvenciju jeb Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Atbilstoši valdošās koalīcijas iecerei, konvenciju paredzēts apstiprināt ar atrunu, ka tās īstenošanā Latvija piemēros Satversmē ietvertās vērtības, principus un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu. Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) īpaši uzsvēris, ka konvencijā iekļautais un pretrunīgās diskusijās izmantotais termins "sociālais dzimums" nekādi nav saistīts ar pienākumu ieviest kādu citu izpratni par dzimumu Latvijas tiesību un izglītības sistēmā.
Labklājības ministrija norāda, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs un daudzpusīgs tiesiskais regulējums nolūkā aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības un aizsargāt sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Konvencija prasa visas kompetentās valsts iestādes un dienestus iesaistīties, lai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē varētu vērsties koordinētā veidā.
Bijušais labklājības ministrs Jānis Reirs (JV) konvenciju Latvijas vārdā parakstīja jau 2016.gadā, taču politiķi to ir izmantojuši politiskām cīņām un gadiem nav spējuši vienoties par dokumenta ratifikāciju. Arī tagad ratifikāciju atbalsta tikai valdošā koalīcija ar pavisam nelielu balsu vairākumu.

Vai Latvijā jāliedz uzturēties Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem?

Saeima gala lasījumā skatīs grozījumus Ceļu satiksmes likumā, ar kuriem iecerēts liegt Latvijā uzturēties Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem.
Likumprojekts paredz, ka Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekiem triju mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās brīža novembra vidū būtu jāreģistrē transportlīdzeklis Latvijā vai arī jāizved tas no valsts. Pēc pārejas perioda beigām Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē Latvijā būs atļauta vien tad, ja ar tiem Latvijas teritoriju šķērsos tranzītā, turklāt to varēs izdarīt tikai vienu reizi.
Gadījumā, ja transportlīdzeklis netiks reģistrēts Latvijā vai tas neizbrauks no Latvijas un ja tiks konstatēta tā neatļauta izmantošana ceļu satiksmē, transportlīdzekli konfiscēs. Plānots, ka konfiscētos transportlīdzekļus nodos Ukrainai, tādējādi sniedzot atbalstu tās cīņā ar agresorvalsti.
Likuma izmaiņas tapušas Tieslietu ministrijā, kuras skatījumā, ņemot vērā Krievijas īstenoto karu pret Ukrainu, tajā reģistrēto transportlīdzekļu uzturēšanās Latvijā nav pieļaujama. Izmaiņas tiesiskajā regulējumā balstītas uz Eiropas Komisijas skaidrojumu, ka Eiropas Savienībā noteiktās sankcijas pret Krieviju attiecināmas arī uz Krievijas iedzīvotāju personīgajiem transportlīdzekļiem ar Krievijas reģistrāciju.

Vai bankām būtu jāuzliek pienākums klientu drošībai pārbaudīt katru par 500 eiro lielāku pārskaitījumu?

Saeima vērtēs Nacionālās apvienības sagatavotos grozījumus Kredītiestāžu likumā, ar kuriem piedāvāts bankām uzlikt pienākumu sazināties ar klientiem un pārbaudīt katru pārskaitījumu, kas ir lielāks par 500 eiro.
Opozīcijas partija piedāvā noteikt, ka gadījumos, ja bankas klients - fiziska persona pieprasa uz citu kredītiestādi "veikt netipisku maksājumu", kura summa pārsniedz 500 eiro, tad bankai būtu pienākums sazināties ar klientu pirms maksājuma uzdevuma izpildes, lai pārliecinātos, ka klients piekrīt veikt attiecīgo maksājumu un nav kļuvis par krāpšanas upuri.
NA skatījumā, likuma izmaiņas nepieciešamas, jo arī Latvijā aizvien pieaug tālruņa un interneta krāpniecības gadījumu skaits, kad personas zaudē savus iekrājumus. Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas aplēsēm, krāpšanu rezultātā fiziskās personas šogad ir zaudējušas ap 8 miljonus eiro.
Savukārt banku pārstāvji līdz šim nav pauduši atbalstu šādām izmaiņām, uzstājot, ka šāda prasība uzliktu tām lielu administratīvo slogu, turklāt neesot skaidrs, kāds varētu būt mehānisms, kā praktiski nodrošināt šo pārbaudi un pierādīt, ka šajā gadījumā ar klientu tiešām sazinās banka, nevis krāpnieki.

Vai Latvijā jāpaplašina demontējamo padomju armijas piemiņas vietu skaits?

Saeima plāno skatīt Nacionālās apvienības rosinātos grozījumus likumā "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", paplašinot demontējamo padomju armijas piemiņas vietu uzskaitījumu.
NA atzīmē, ka 13. Saeimā savulaik tika pieņemts likums, kas paredzēja vairuma padomju armijai veltīto piemiņas vietu demontāžu, izņemot tās, kas saistītas ar apbedījumiem. Politiskais spēks novērojis, ka likums tomēr ir ļāvis atsevišķām pašvaldībām saglabāt PSRS bruņotos spēkus slavinošus pieminekļus un piemiņas zīmes, turklāt Krievijas vēstniecība šo situāciju izmanto un turpina iejaukties Latvijas iekšējās lietās, traucējot pašvaldībām nojaukt šos padomju bruņotos spēkus slavinošos objektus.
NA piedāvā likvidēt visus ārpus karavīru masu apbedījumiem esošos padomju bruņotos spēkus un padomju okupāciju slavinošos pieminekļus un piemiņas zīmes, parkos un citās publiskās vietās apbedīto karavīru mirstīgās atliekas pārvietojot uz brāļu kapiem. Tāpat būtu jānovāc tās piemiņas vietas, kur demonstrēti padomju armijas ieroči.
Likumprojekts novērstu iespēju atsaukties uz nepierādītiem faktiem par apbedījumiem, kuri it kā esot zem latviešu kultūrvidi graujošajiem un padomju okupāciju slavinošajiem objektiem, klāsta NA un uzsver, ka palikušie padomju armijai veltītie pieminekļi tiek izmantoti, lai slavinātu karu un kara noziegumus.

Vai no parādniekiem jāļauj piedzīt vismaz 10% no minimālās mēnešalgas?

Saeima plāno skatīt grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem iecerēts noteikt, ka no parādniekiem iespējams piedzīt vismaz 10% no minimālās mēnešalgas.
Grozījumi tapuši Tieslietu ministrijā, kuras redzējuma tie nepieciešami, lai risinātu situāciju ar izvairīšanos no parādu nomaksas ēnu ekonomikas apstākļos.
Pēc TM ziņām, aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodoties risks, ka šie cilvēki vēlēsies saņemt algu aploksnē.
Šobrīd līdz piedzenamā parāda dzēšanai ieturējumus izdara, saglabājot darba samaksu minimālās mēnešalgas vai tās puses apmērā. Ieturējumu apmērs ir diferencēts, ņemot vērā parādsaistību veidu. Par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu parādniekam saglabā papildu naudas līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēnešalgas. Līdz ar to ir iespējami gadījumi, kad no parādniekam izmaksājamās darba algas ieturējuma veikšana nav iespējama.
Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka gadījumos, ja parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmo maksājumu apmērs nepārsniedz minimālo mēneša darba algu, ieturējumu neatkarīgi no piedziņas veida izdarīs 10% apmērā. Ja parādnieka darba samaksa pārsniegs minimālo mēnešalgu, no summas, kas ir lielāka par minimālo algu, ieturējumus atkarībā no piedzenamā parāda veida plānots izdarīt 30%, 40% vai 75% apmērā.

Vai augstu energoresursu cenu apstākļos valstij atbalsts jāsniedz tikai mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem?

Saeima otrajā lasījumā vērtēs Energoapgādes izmaksu atbalsta likuma projektu, kas jaunajā ziemas sezonā regulēs valsts atbalsta sniegšanu augstu energoresursu cenu apstākļos, nosakot, ka šis atbalsts pieejams nevis visiem valsts iedzīvotājiem, bet tikai personām ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem.
Likumprojektā iecerēts noteikt terminētus atbalsta pasākumus energoresursu izmaksu kompensēšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni. Atbalsts plānots mājsaimniecībām, kuru kopējie izdevumi par mājokli mēnesī ir 30 un vairāk procentu no ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli. Salīdzinoši iepriekšējā apkures sezonā, kuras sākumā notika Saeimas vēlēšanas, atbalstu varēja saņemt visas Latvijas mājsaimniecības. Aptuvenais mājsaimniecību īpatsvars, kas varētu kvalificēties atbalstam, ir ap 40-50% mājsaimniecību Latvijā.
Turpmāk mājsaimniecības, kuras kvalificējas atbalstam, identificēs īpaša sistēma. Sistēma vienuviet apkopos Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datubāzēs pieejamo informāciju.
Atbalsts paredzēts par energoresursiem, ko mājsaimniecība saņem centralizēti - elektroenerģiju, dabasgāzi, centralizēto siltumenerģiju, kā arī decentralizētiem apkures risinājumiem, piemēram, malkai, granulām, briketēm, dīzeļdegvielai. To plānots piešķirt situācijās, kad biržā tiks konstatēts ārkārtējs energoresursu cenas pieaugums. Cenām, atgriežoties normas līmenī, atbalstu automātiski pārtrauks. Plānots, ka atbalstu centralizētajiem energoresursiem piemēros elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotāji, kā arī centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzēji. Decentralizētajiem lietotājiem atbalstu sniegs pašvaldības. Sniegto atbalstu iecerēts kompensēt no valsts budžeta līdzekļiem.

Vai Latvijas valstij jāpārņem un jālikvidē "Maskavas nams" Rīgā?

Saeima vērtēs Nacionālās drošības komisijas (NDK) sagatavoto likumprojektu, kas paredz Latvijas valsts īpašumā pārņemt "Maskavas namu" Rīgā.
NDK skatījumā, nama pārņemšana nepieciešama, lai garantētu Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļautu un savlaicīgi novērstu demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu. Likumprojekts nodrošināšot, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes un tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols", tādējādi tiek novērsts apdraudējums Latvijas nacionālajai drošībai.
Komisija atzīmē, ka jau līdz šim pret namu Latvijā vērstas sankcijas, tomēr tās ir apgrūtinājušas, taču ne pilnībā ierobežojušas vai izbeigušas "Maskavas nama" darbību, piemēram, ēkas telpas joprojām tiek iznomātas personām, kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai.
Pašlaik "Maskavas nama" īpašuma tiesības ir nostiprinātas uz Maskavas pilsētas īpašuma departamenta vārda, kas ir Maskavas pilsētas valdības pakļautībā esoša struktūrvienība, kuru pārvalda Maskavas pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins. Savukārt par Maskavas Starptautiskās sadarbības centra faktisko īpašnieku uzskatāms Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Sobjaņins un Putins kopš 2022.gada februāra ir iekļauti ASV un ES sankciju sarakstos, atzīmē NDK.
"Maskavas nams" Latvijas galvaspilsētā tika atklāts 2004.gada maija beigās.

Vai Latvijā hipotekāro kredītu likmēm uz laiku jāpiemēro 50% samazinājums?

Saeima vērtēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz Latvijā ar likumu uz laiku samazināt hipotekāro kredītu likmes.
Eiropas Centrālajai bankai cīnoties ar augsto inflāciju, tā pēdējā gada laikā ir strauji cēlusi bāzes procentu likmes, kas novedis pie EURIBOR procentu likmes kāpuma un strauji augušiem mājsaimniecību kredītmaksājumiem. Vienlaikus strauji augusi arī Latvijas kredītiestāžu peļņa, bet noguldījumu procentu likmju kāpums atpaliek un kredītmaksājumu pieaugumu nesedz. Šādos apstākļos sabiedrības spiediena ietekmē politiķi ir saskatījuši nepieciešamību rīkoties un meklēt risinājumus, kā samazināt mājsaimniecību maksājumus.
Piedāvātā likuma grozījumu redakcija paredz uzdot kredītu devējiem uz laiku no 2023.gada 1.novembra līdz 2024.gada 31.oktobrim hipotekārajiem kredītiem samazināt aizņēmuma likmi par 50%, ja aizņēmējam ir tikai viena hipotēka, ja hipotekārā kredīta līgums ir noslēgts līdz 2023.gada 30.septembrim un ja kredīta atlikums nepārsniedz 250 000 eiro.
Politiķi un finanšu nozares amatpersonas ir mēģinājuši rast problēmai risinājumus arī sarunās ar bankām, taču līdz abas puses apmierinošam rezultātam sarunās nav nonākts. Arī piedāvāto likuma grozījumu redakciju Finanšu nozares asociācija neatbalsta, pieļaujot iespēju tiesāties ar valsti.

Vai skolām jādod tiesības aizliegt tajās lietot viedtelefonus?

Saeima vērtēs "Apvienotā saraksta" rosinātos grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem skolām plānots piešķirt tiesības tajās aizliegt lietot viedtelefonus.
Likumā plānots noteikt, ka izglītības iestādēm būtu tiesības ierobežot vai aizliegt mobilo telefonu un viedierīču lietošanu tajās, tajā skaitā starpbrīžos, kā arī tiktu paredzētas tiesības konfiscēt mobilās viedierīces un telefonus.
AS argumentē, ka šādas izmaiņas stiprināšot "izglītojamo veselību, psihoemocionāli stāvokli un drošību, atrodoties izglītības iestādēs". "Izglītības iestādēs ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos dokumentos, kuras uzlabotu un garantētu izglītojamo drošību izglītības iestādēs, kā arī veicinātu socializēšanos vienaudžu starpā. Izglītības iestādēs ir izteikta digitālā emocionālā vardarbība, kura tiek veicināta, lietojot mobilās viedierīces," piedāvājumu pamato politiskais spēks.
"Apvienotais saraksts" domā, ka viedierīču aizliegšana izglītības iestādēs varētu palīdzēt bērniem koncentrēties mācību darbam un uzlabot lasītprasmes rezultātus.
Izglītības iestādēm šobrīd neesot legālu mehānismu, lai ierobežotu viedierīču un mobilo telefonu lietošanu.
Paralēli AS piedāvā veikt arī grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai piešķirtu izglītības iestāžu personālam tiesības aizdomu gadījumā pārbaudīt skolēnu personīgās mantas.

Vai Latvijai jāpalielina sodi par migrantu nelegālu pārvietošanu pār valsts robežu?

Saeima skatīs grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem plānots pastiprināt kriminālatbildību par personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai.
Likuma izmaiņas sākotnēji piedāvāja "Apvienotais saraksts", bet projekta izskatīšanas gaitā Saeimā tas aizvietots ar Tieslietu ministrijas sagatavotajiem alternatīvajiem grozījumiem.
Grozījumi paredz palielināt kriminālsodu personām, kas iesaistās nelikumīgās darbībās, palīdzot valsts robežu nelikumīgi šķērsojošām personām gan uzturēties Latvijā, gan pārvietoties valsts teritorijā. Likumprojekts paredz palielināt brīvības atņemšanas sodu apmērus un izslēgt brīvības saņemšanai alternatīvo sodu - sabiedriskais darbs, jo šis soda veids esot nepietiekams, lai atturētu personas no tādu noziegumu izdarīšanas, kas vērsti pret valsts robežas un teritoriālo drošību. Tāpat likumprojekts paredz izslēgt īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu.
Grozījumi īpaši pastiprinās kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, ja tas izdarīts izsludinātās pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības režīma laikā, neatkarīgi no vietas, kur tās izdarītas Latvijas teritorijā. Piemēram, par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai tiks palielināta gan minimālā, gan maksimālā piemērojamā sankcija, un par to varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, probācijas uzraudzību vai naudas sodu.

Vai Latvijā jāaizliedz organizēt sporta spēles ar Krievijas vai Baltkrievijas izlašu dalību?

Saeima skatīs "Jaunās vienotības" sagatavotos grozījumus Sporta likumā, ar kuriem tiek rosināts aizliegt Latvijā organizēt sporta spēles ar Krievijas vai Baltkrievijas izlašu dalību.
Sporta likumā rosināts noteikt, ka Latvijā ir aizliegts organizēt komandu sporta spēļu nacionālo vai jauniešu izlases sacensības, kurās piedalās Krievijas vai Baltkrievijas nacionālās izlases zem sava karoga vai neitrālā statusā.
JV piedāvājums tapis kā atbilde uz Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) lēmumu pielaist starptautiskajiem turnīriem Krievijas jauniešu izlases. JV vēloties nepieļaut "leģitimizēt kara noziegumus, izmantojot sportu".
Partija atzīmē, ka Krievijas ārpolitikas doktrīnā viens no tās vērtību izplatīšanas virzieniem ir tā sauktās "maigās varas" izmantošana attiecību veidošanā ar ārvalstīm, un sports ir viens no tās izmantošanas veidiem. Ar izmaiņām Latvija arī atkārtoti uzsvērtu solidaritāti ar Ukrainu.

Vai Latvijā jāparedz bargāki sodi par noziegumiem pret valsti?

Saeima skatīs Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča likumdošanas iniciatīvu, ar kuru tiek piedāvāts Krimināllikumā noteikt bargākus sodus par noziegumiem pret valsti.
Rinkēvičs uzsver, ka pēdējos gados ir palielinājies Latvijas apdraudējuma līmenis, tāpēc esot nepieciešams mainīt Krimināllikumu, lai tas par šāda veida noziegumiem nebūtu "nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm".
Prezidents piedāvā no Krimināllikuma panta, kas attiecas uz apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, izslēgt īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu - sabiedrisko darbu, saglabājot tikai esošos stingrākos soda mērus un ieviešot jaunu papildsodu - mantas konfiskāciju.
Tāpat Krimināllikumā piedāvāts palielināt iespējamo brīvības atņemšanas sodu par noziegumiem pret valsti līdz desmit gadiem, paredzot minimālo brīvības atņemšanas sodu - viens gads, vienlaikus paredzot iespējamu mantas konfiskāciju. Likumprojekts arī paredz pastiprināt atbildību par spiegošanu, nosakot, ka minimālais brīvības atņemšanas sods būtu vismaz viens gads, vienlaikus saglabājot maksimālo brīvības atņemšanas sodu līdz desmit gadiem.
Valsts prezidents akcentē, ka likumprojekts kopumā vērsts uz to, lai par tādiem noziegumiem, kas būtiski apdraud valsts pastāvēšanas pamatus un kuru īstenošana var radīt būtisku kaitējumu svarīgām valsts interesēm, kā sods primāri tiktu noteikta tikai brīvības atņemšana, atsakoties no alternatīviem sodu veidiem.

Vai policijai jāparedz tiesības liegt personu izceļošanu no Latvijas aizdomu gadījumā par draudiem viņu drošībai?

Saeima vērtēs Iekšlietu ministrijas virzītos grozījumus likumā "Par policiju", kas paredz policistiem piešķirt tiesības liegt no Latvijas izbraukt neaizsargātām personām aizdomu gadījumā par draudiem viņu drošībai.
Šādu lēmumu varēs pieņemt, ja policijā būs saņemta informācija vai iesniegums, kas liecinās, ka, izbraucot no valsts, neaizsargātās personas dzīvība, veselība vai drošība var tikt apdraudēta. Šādu liegumu varēs noteikt uz laiku līdz četriem mēnešiem.
Terminu "neaizsargātība" likumprojekta autori skaidro kā apstākļu kopumu, piemēram, ierobežotas personas garīgās spējas, vecumu vai atkarību no citām personām, kas personas padara par reāli pakļautām apdraudējumam kļūt par upuri. Attiecīgi policija varēs lemt par liegumu izvest no valsts šādas personas, ja pastāvēs bažas, ka tās var kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā, saistībā ar piespiedu laulību, ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem u.tml.
Visbiežāk informāciju par potenciālajiem cilvēku tirdzniecības upuriem un iespējamu personu ekspluatāciju Valsts policija saņem no Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām ārvalstīs, Valsts darba inspekcijas, pašvaldību sociālajiem dienestiem, potenciālā cilvēku tirdzniecības upura vai viņa tuviniekiem, ārvalstu tiesībsargājošajām iestādēm vai nevalstiskajām organizācijām.

Vai jāpagarina termiņš, kurā Krievijas pilsoņiem jānokārto latviešu valodas pārbaudes pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai?

Saeima lems par Iekšlietu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz par diviem gadiem pagarināt valodas pārbaužu termiņu Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai Latvijā, ja viņi jau būs izrādījuši iniciatīvu nokārtot pārbaudi.
Pašlaik spēkā esošā Imigrācijas likuma redakcija paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada septembrī zaudēja spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem bija jāpiesakās Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai jāapliecina valsts valodas zināšanas A2 līmenī un finanšu resursu esamība.
Valdība pēdējā brīdī pirms normu spēkā stāšanās nolēma uzdot IeM sagatavot grozījumus likumā, kas paredzētu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā. Valdība par valodas prasību pagarinājumu lēma, jo secināja, ka liels skaits no Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem nav pieteikušies jaunajām pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, tātad viņiem valsts būtu jāpamet.
Neskatoties uz piedāvātajām izmaiņām, no septembra Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem ir jānokārto vismaz termiņuzturēšanās atļauja. Tiem Krievijas pilsoņiem, kas nebūs neko darījuši sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, no septembra uzturēšanās atļaujas ir zudušas, un valsts viņiem sāks izsūtīt vēstules ar aicinājumu izbraukt no valsts.
Minētās likuma prasības attiecas uz aptuveni 25 000 Krievijas pilsoņu, kuri dzīvo Latvijā. Pārsvarā tie ir bijušie nepilsoņi, kuri Latvijas pilsonības vietā tika izlēmuši pieņemt Krievijas pases. No šiem iedzīvotājiem ap 13 000 pieteikušies jaunajām pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, ap 6000 bija kārtojuši valsts valodas pārbaudes, tās nebija nokārtojuši un pieteikušies tām atkārtoti, bet ap 1000 pieteicies termiņuzturēšanās atļaujām.

Vai Latvijā jāatsakās no pēdējiem pasākumiem Covid-19 izplatības kontrolei?

Saeima lems par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atcelšanu, vienlaikus atsevišķas normas saglabājot citos likumos.
Kā skaidro Veselības ministrija, likumu un tajā iekļautos ierobežojumus bija plānots saglabāt tik ilgi, kamēr pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Šobrīd Pasaules Veselības organizācija ir izplatījusi paziņojumu par ārkārtas situācijas atcelšanu, tāpēc esot pamats arī Latvijā likumu atzīt par spēku zaudējušu.
Vienlaikus ministrija uzsver, ka nepieciešams nodrošināt atsevišķu normu nepārtrauktību, piemēram, ņemot vērā, ka joprojām pasaulē ir vietas, kur var pieprasīt Covid-19 sertifikātu, Latvijas iedzīvotājiem tiks saglabātas iespējas saņemt šādus sertifikātus. Tiks saglabātas arī normas, kas riska grupu personām nodrošinās brīvi pieejamu vakcināciju pret Covid-19. Lai neliegtu pacientiem iespēju sūdzēties par gadījumiem, kad vakcīnas pret Covid-19 blakusparādības izraisījušas smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai, šo regulējumu iekļaus Pacientu tiesību likumā.

Vai Latvijā jāpalielina sodi par būtisku ātruma pārsniegšanu ceļu satiksmē?

Vai Latvija drīkst par nepilniem trim gadiem atlikt e-lietu ieviešanas pabeigšanu tiesās?

Vai Latvijā jāpastiprina sodi par regulāriem draudiem un vajāšanu?

Vai Saeimas darbā jāliedz piedalīties tikai apcietinātiem deputātiem?

Šī mājaslapa tikusi finansēta no ES (JUST) Tiesību, vienlīdzības un pilsonības programmas (REC 2014-202) līdzekļiem.

Nordic Council of Ministers Latvijas Finieris Supported by EU (JUST) Karavela